Garlaicība un posts – skaistums un daile…
Maijs 2, 2009
Ir pagājis krietns laiks, kopš sen nekas nav rakstīts, un iemesli tam visdažādākie – agrā pavasara iestāšanās jeb kūlas dedzināšanas laiks, kā arī strauji tuvojošies gala eksāmeni, par kuriem uztraukties vēl būtu pāragri.
Koju dzīves vienveidība un posts, bezdarbība kas kā rutīna mūs pārņem dienu pēc dienas. Rītos bezgalīgs tukšums koridoros, ko nomaina kņada un rosīšanās naktīs, Negaidītā siltā laika ierašanās pavērusi durvis ārpasaules dažādībai un ikvakara virtuves sarunas nomaina kopēja gaļas karsēšana uz metāla redelēm jeb „barbekjū”.
Negantais virtuves zaglis turpina nepieķerts uzdarboties naktīs un joprojām paliek nesodīts. Populārākās preces kas tiek eksportētas no ledusskapja kambariem – siers un olas,
Laiks darījis savu un arvien labāk esmu iepazinis savus internacionālos biedrus un kolēģus. Jau rakstījām par gruzīnu Ladū, kas lielāko savas dienas daļu pavada staigājot zaldāta cienīgā gaitā no koridora viena gala uz otru. Mutuļojošie tabakas dūmi, kas piekvēpina viņa istabas sienas ir otra viņa iecienītākā nodarbe.
Tagad esmu novērojis arī citas viņu nacionālās studentu īpatnības, kā piemēram pilnīga neuztraukšanās par lekciju apmeklējumu. Istaba, koridors, virtuve, gulta un „Akropole”[1] un tā atkal aplis sākas no gala. Iespējams vainīgs 3 mēnešu ilgais aklimatizācijas process, bet iemesls zinību ignorancei ir pilnīgs miega trūkums naktīs un tā pārbagātība dienas saulainajā daļā. Frāze, ko visbiežāk var sadzirdēt no viņa „ It’s so boring here, there is nothing to do” ieguvusi studentu slavu gluži vai kā „ Nothing special” Latvijā. Un daļēji man viņam arī jāpiekrīt…
Tāpat paspēju padiskutēt ar mūsu karstasīnīgajiem kolēģiem no tālās itāļu zemes. Aukstums, saules trūkums un pelecīgās debesis nomāc…Tomēr visu atsver daiļais dzimums, kas ka dzintars jūras krastā mirdz un priecē acis. Baltijas daiļās zeltenes rada laimes sajūtu, kausē sniegu sirdīs un uz ielas. Itālis Roberto, pirmā iepazīšanās ballīte un viņa mute kā aizlīmēta vien acis priekā staro. Vēl trakāk kad ieradies viņš Rīgas „svarīgākajā” naktsklubā, spēja izteikties tikusi liegta uz veselu stundu. Meitenes kā no spīguļojošu žurnāla vākiem, sapņu sieviete viņa krāšņākajos sapņos nav spējusi sacensties ar daili šeit.
To pašu man apliecināja itālis Filipo, priekš viņa redzēt tika daudz gaišmates vienuviet ir kā portugālim Rui redzēt sniegu. Paradīze, jo viņa saulainajā pussalā klubos meitenes ir uz divu roku pirkstiem saskaitāmas. Un ja nu viņas tur tā nejauši iemaldījušās, tad lai tiktu pie dāmām dejot tev līdzīgi kā bankā ir jāpaņem savs kārtas numurs un vēl jācer uz laimes mātes laipno roku.. Skats aptuveni tāds – pa vidu zālei dejo pāris meitenes un apkārt trakulīgi tēvaiņi, kas kā bites spiežas tuvāk medus maizei. Tāpat viņš ieteica, kādu laiku padzīvot kur citur, lai spētu novērtēt, cik labi ir šeit…
Tāpat bonusā šoreiz dažas bildes ….
[1] Tirdzniecības centrs – vieta kur tiek iepirkta pārtika visai nedēļai
Tapēc, ja arī tu gribi sekot līdzi mūsu gaitām, tad PIERAKSTIES UZ RSS un pastāsti citiem, vai SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ un padomā par RSS
