Mana ERASMUS atskaite ….

Sveiki! Mani sauc Lado. Es esmu Gruzijas pilsonis. Man vēl ir brālis flafijs -  Afto. Un tad Pāvels no Polijas viņu sāka saukt par Aftobusu. Un tad vēl viņam patika iziet no rīta gaitenī, uzlikt vienu roku uz saviem sēkliniekiem, otru roku pie deniņiem, tjipa kariķēt padevību vispasaules proletariāta vadonim Ļeņinam. Un tas vēl nebija viss. Tajās reizēs viņš skaļi pa visu Sauletekio 39 dziedāja Padomju Savienības himnas meldiņu. Un tad vēl mēs ar brāli parasti gulējām 18 stundas diennaktī. Tā bija norma. Koju rezidenti parasti mani manīja vai nu staigājot no viena koridora gala uz otru kā karavīram pienākas. Vai arī es sēdēju lūk šādi, kā bildē . Pīpēju un uzlūkoju Parļiku kā Svēto Totēma govi. Un tad man vēl patika klausīties skumjās gruzīņu dziesmas un citiem stāstīt, ka 90 % meitenes Gruzijā ir nevainīgas līdz savai pirmajai kāzu naktij.

Redziet principā asiņainā gruzīnu mīla jums spīd tikai ar pasaulē vecākās profesijas pārstāvi. Un vēl tā reize, kad ar bračku sametām pa seju diviem itāļiem klubā. A redziet apsargs pienāca klāt pēc 5 minūtēm, kad tie divi mūjābeles no Pireneju zābaka principā tika atstāti laimīgai nosaiņošanai, nu 4ista čaļi gulēja savā asiņu peļķē kā tas maindfakeris Tims Rots Tarantino „Trakajos suņos.” A redzi, ja tas būtu piemēram teiksim Laroccā, visdrīzāk no mums caur visiem iespējamiem galiem izspiestu litrus 20 asiņu, tad no rīta, kad balle beigusies, iedotu lupatas un divus spaiņus ar mūsu asinīm, un mēs visu tā paskaisto izmēstu. A te čalis pienāk, un palūdz mums vnk atvainoties tiem makaronu rijējiem, kas stūrī atvemjot asinis saka – uno merda, froccho un blabla visādas muļķības. A redziet mēs nosākuma zamočījām divus mazos Marlonus Brando jaunībā, un tad vēl visus pasūtījām, ar tādu skataloģisku pēcgaršu.

Ā unvēl par manu labāko draugu – Malaku no Grieķijas. Malaka nav viņa īstais vārds,bet gan alter ego. Malaka tulkojumā nozīmē, nu tjipa čalis, kas spēlē Segu. Jeb to vēl savādāk var pārfrāzēt kā cilvēks, kas nodarbojas ar hronisku pašapmierināšanos. Nu tāds sevis mīlēšanas apoliģēts. A vot tas čalis arī tāds interesants. Lieldienās viņš dejo ar čali no Latvijas, tad visu sabojā, pasakot ka vot lūk – it’s nice to smoke after finishing. A vot nākamajā momentā gluži kā Tarantino ņem ar satriecošu turcieti dragā tvistu tumšā istabā zem vot tāda muzona kā Disco Partizani.

A redziet viņam vēl nav labi, viņš pieiet klāt kaut kādām noklīdušām lietuviešu avīm autiņa pieturā, un uzprasa cikos ir nākamais autobuss, lai arī saraksts stāv deguna galā. A vot finālā redziet viņam ir draudzene poliete, kas dzīvo savā etniskajā Pozņaņā vai velns zin kur, a vot viņš sēž zem palmas un visiem par prieku Facebukā dragā rādžiņu. Nu tipa tur imigrant song, Džimu Morisonu ar visām durvīm utt. A vot za to kosmopolītā monogamija valda. A vot poliete redziet arī nav ar pliku roku ņemama. Viņa čaļiem no Latvijas neļauj tā ņemt un visus pārējos aprunāt, jo redziet māk latviešu valodu. Pilnai laimei viņa ņem un savemj, uzrakstot LV eksi gandrīz vai teicami.

A vot tur arī tāda normāla infernāla sitkoma. Redziet latvietis dzer šņabi vienos dienā istabā numur 37. Nu otrs lv džeks tikmēr tur kaut ko pa twitteri ņemas, nu tipo web 2.0, SEO un PR 2.0. Vot dispozīcija šāda. Monikstante un Sandračka laikam no tās pašas Gdaņskas vai Pozņanas skatās uz nabaga latvieti un kaut ko savā starpā apspriežas. A vot tad kapinājums.Poliete pienāk, skatās tevī tā caururbjoši kā kaut kāda gogo dejotāja Abela Ferraras filmās. Nu reāli tad viņa tevi ievelk vēl dziļāk zemāko instinktut ēnā. Viņa liekas jau bez maz vai padevīgi sēž ceļos tavā priekšā, laiž savu globusu tuvāk tavai bikini zonai. A tu jau safanojies, uzbāzis uzpurni, lai apslāpētu baudas sēcienus. Jau domā kā ērtāk izkārtot rokas uz viņas galvas. A vot redziet, poliete apjāj visus.

Viņa vnk izvelk no pagultes čības un iet uzvirtuvi cept olas. A tev fizionomija tā kā minkam, kad viņam pretējā dzimuma minka pasaka – vot nav ņaudas, nav ņau. A tu atbildi vot ņauka. A tā nav pirmāreize, kad čiksas no mums pāris stundu braucienā gaisīgi nespēj pabeigt anektodi, obligāti iebraucot Abela Ferraras pokerī – Dievs, seks, narkotikas un nauda. A te redziet kaut kā panesās mūžīgās sarunas vai ir Dievs vai nē. Es saku, nu hvz. Padomju laikos Ukrainā pie baznīcas vairākas nedēļas esot tusējusies Svētā Marija, cilvēki kā tāda ēzeļu karavāna brauca jūsmot. Tas ir dokumentēts patvienā gudrā grāmatā. A redziet poliete vēlreiz verbāli pievemj, un dara to diezgan pārliecinoši. Viņa saka, ka Dievs nav. Es prasu, tjipa ko Nīči esi salasījusies? A moš tu vēl kolekcionē Dalī gleznas?

Tur čalis ja būtu nodzīvojis vēl pāris gadus ilgāk, kad nāca gaismā Ļeņina, biedra Zinovjeva un Ļeva Troicka mīlas trīsstūra šarādes. Buča čekistiem. Viņš noteikti uzgleznotu kautkādu mega orģiju, un vēl pa vidu ieliktu Frīdas prieka zirņa un kādas Ņujorkas biznesa sievietes zelta āderes homo simbiozes ainu. Te tev nebūs nekāds sirreālais Andalūzijas Suns ar pārgrieztu sievietes acs ābolu. A redziet poliete turpina ar savu reminescenci no piedzīvojuma, tjipa once upon a time in… France. A tur rokādes lielākais dievticīgo jauniešu burziņš, satiksi kaut bēgļus no Šanhajas ar ebayā iepirktiem rožu kroņiem. Nu lūk nedēļu es gulēju teltī, Ēdenes dārzs tika apjozts ar sētu, un kristietisma aģitācijas norisinājās būdā, kas līdzinājās Nousa šķirstam. Nu tipa kas līdzīgs disenes lokācijas vietai kaut kur Mazirbē. A vot es biju clever meitene, un uzdirsu sludinātājam, ka Dieva nav, un tas viss šeit ir klasisks brain wašings. Nu vot tāds ir mans ceļš uz pilnīgi pārliecinātas ateistes statusu. Te es aiztaisīju savus laidera vārtus jau otro reizi, jo mans augstākais punkts konkrētajā jautājumā aprobežojas ar svētdienas skolu un izgāšanos eksāmenā, kad nevarēja noskaitīt tos Dieva baušļus.Tev nebūs darīt to un to… Un tad seko kontraversuāls pretjautājums – kāda iespēja?

A itāļi uztaisa paši savu kontrrevolūciju šai melns pret baltu jeb propogandai. Nu reāli čaļi tā it kā izspēlētu fragmentu no Džeka Keruaka „On the road” uz Dailes teātra skatuves, kur zēni laiž pa apli mazo fidu Merilū, un tad vēl ielec zagtā vāģī, lai aizbrauktu vakariņās pie Keruaka mammas. Un tas nekas, ka meitene ir labākā drauga tjipa izredzētā. Redziet “veccio” Roberto atvelk uz tusiņu lietuvieti, viņa pravietiski tusiņā visiem stāsta, ka redziet tās vietējās, kas iet uz internacionālo kultūras namu Prospekto ir labas gribas ielenes. A pati ņem un klubā izmīlē otru “veccio” Marko, kamēr Robčiks zviln blakus krēslā pālī. Kādam pat uz Prospekto nevajag iet, lai būtu tāda. A tas viss ir tā sekundāri.

Latvietis samācījies itāļu leksikona stūrakmeņa pērles, un kad atskan – cia! Come va? io mi chiamoeriks… tu come ti chiami? A te Sergio nesaprot par ko stāsts. A naratīva ir par to, ka tādēļ jau Mendeļejevs 31. Janvārī izdomāja tādu 0,7, lai mēs varētu pievemt vēl tālāk. Redziet kad virtuvē atskan no latvieša – “mi piacerebbesborrarti in faccia”, vai arī teiksim – poļu” spirdalai”. Tad jau viss sāk izkristalizēties.A kad jāpaceļ glāzes ierindas pilsonis te neaprobežojas tikai ar cheers, viņš ņem uz izmet vēl tādus briesmoņus kā “isveikata” un “geghe mardzhos”. A kaut kāds brazīlietis vēl pasaka – “Uz veselību” un “na zdarovje”.

A redziet te pat Lado nodzēš beidzot savu cigareti un beidz ļurināt sev iekšās sēmenes. A viss turpinās tai nolādētajā elles ķēcī Prospekto, tur za to skan kluba ierastās popūrijas un ārzemnieku kontingentam mijoties ar lietuviešu Meganām Foksām, tiek laistas pļeskas. Un galēja abreviatūra WTF rodas momentā, kad tu kaut kādai Juratei, bet arī par to tu neesi līdz galam pārliecināts saki – “vuoi ballare”? seistanca?? perchè è tutto il giorno che cammini nei miei pensieri.. “Un visa vakara epopeja beidzas ar viņas vai tavu jautājumu – koks tavos telefono numeris, pievemtu portugāļa istabu un nopludinātu manu necilo rezidenci. Ā un jā.. redziet te man jāatgriežas nedaudz skaidrākā pagātnē. Redziet es satieku to pašu portugāli, vot saku esmu tas un tas, un nāku no turienes. A viņš tev jūsmīgi atbild. Hi, my name is Huj, and I’m from Portugal. Nice to meet you. A mani pārņem kultūršoks. Vot eto dāāāā… Un tad atliek tikai viens, cerēt, ka tā nav kāda alūzija.