Mani kolēģi un biedri ( 2. daļa)

Turpināšu jau iesākto stāstu par biedriem un kolēģiem, kuri apmetušies tajā pašā studentu miteklī kurā es – kojās. Par vienu daļu no sava stāva iemītniekiem es jau rakstīju, tagad kārta pienākusi nākamajiem.

Nr .49. – Dzīvo divi gruzīni Ladū, Afto, un portugālis Rui. Ladū un Afto ir brāļi, un pēc viņu vārdiem vīrieši Gruzijā nekad nezvana policijai, jo tas viņiem ir liels kauns. Policijai zvana tikai sievietes, kuras laikam ir līdzcietīgākas un viņām tas ir pieļaujams. Tāpat trijās nedēļās viņi pamanījās notērēt 2500 dolārus, tā īsti nesaprotot, kur viņi ir šo naudu ieguldījuši. Vēl Afto atklāja, ka 14 gadu vecumā viņš pirmo reizi izmantoja vecāko profesiju pārstāvju pakalpojumus, jo gluži vienkārši tādā vecumā nekur citur viņš šo prieku nespēja saņemt. Tagad viņam ir 22 gadi un 2 gadus vecs dēls no draudzenes, kura viņu pameta īsu brīdi pirms kāzām.

Viņa brālis Ladū ir pilnīgs pretstats Afto – kluss, mazrunīgs vairāk lidinās domās, nekā izsaka tās vārdos. Pārsvarā viņu var satikt 4. stāvā smēķējot vai staigājot no viena koridora gala uz otru un atpakaļ. Smēķēt telpās nav atļauts, tomēr priekš Ladū šis ir likums, kurš tik pat labi varēja ar nebūt. Krēsls, kas tiek novietots koridorā ērtākai cigarešu dūmu baudīšanai, cigaretes, kuras tiek smēķētas viena pēc otras, un izsmēķi, kas tiek atstāti tur pat uz koridora tikko izmazgātās grīdas. Šīs ir lietas, kuras visprecīzāk raksturo Ladū. Interesantas un kolorītas personības ir šie abi gruzīni…

Gluži tāpat kā viņu trešais istabas biedrs Portugālis Rui, kurš šeit pirmo reizi savā dzīvē redzēja īstu sniegu. Žēl, ka neviens viņam neizstāstīja, ka pikojoties sniegs ir nevis vienkārši jāmet kā smiltis jūrā, bet jālipina kopā veidojot sniega pikas. Tādejādi mēs guvām negodīgi ziemeļnieciski lielu priekšrocību.. Kā jau visiem portugāļiem arī Rui patīk futbols, diemžēl šeit pagaidām viņš to ir spiests spēlēt uz sava laptopa, jo ārā valdošais klimats nebūtu īsti piemērots šāda veida izklaidēm.

 Nr. 51 – Dzīvo itāļi – Marko un Fabio. Marko pat vienu dienu bija mūsu istabas biedra statusā, tomēr viņš ātri saprata, ka šī nav tā labākā izvēle. Nē, joks protams, gluži vienkārši pirmajā dienā pie mums bija vienīgā brīvā vieta kojās. Kā jau visi itāļi arī šo saulainās zemes pārstāvju viens no mīļākajiem ēdieniem ir pasta – jeb makaroni. Tāda sajūta, ka viņi to ēd katru dienu, mainās tikai mērce un piedevas. Par vislielāko Viļņas trūkumu ziemā viņi min saules trūkumu, jo debesis visu laiku klāj pelēki mākoņi, savukārt aukstumu vēl varētu pieciest.

Tapēc, ja arī tu gribi sekot līdzi mūsu gaitām, tad PIERAKSTIES UZ RSS un pastāsti citiem, vai SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ un padomā par RSS