Karaoke Night un Stone Age party.

Zināms laika sprīdis aiztecējis kopš šiem diviem pasākumiem. Precīzu datēšanās laiku neatceros, kas īstenībā nav svarīgi. Galvenā ir lietas būtība, tāpēc sākšu ar visu pēc kārtas.

Vakars, atkal tikšanās Bell Tower pakajē, ko gan ļāvāmies ignorēt ar Juri, Moniku, Sandru, Karolīnu un Pāvelu. Iemesls tradicionālais – poļu meiteņu istabiņa, šņabis, ābolu sula, alus un satraukuma pilnas sirsniņas par topošo pasākumu – Karaoke Night. Viena čarka, otra čarka, trešā.. Rezultātā – acu novēršanās no tukšās glāzes, un došanās centra virzienā. Nonākuši pie „Artistai”, es, Juris un Pāvels iztukšojuši pēdējo aliņu. Garām iet divas meitenes, kas par meitenēm – nezinam. Tikai ironisks noņurdiens: ”Latvians still not drunk” – liek sasmieties par sevi. Dodamies iekšā. Pirmā, ko satieku bija viena latviešu meitene – arī Erasmus studente – Santa. Pārmijām pāris vārdus, un devos pie Jura un poļu meitenēm bāra letes virzienā. Mohito, alus – un vēlme pēc noenkurošanās pārpildītajā bārā. Baudām citu studentu muzikālās performances, nevainīgi joki – pēc viena no tiem, attiecības starp mani un Moniku kļuva nedaudz saspīlētākās (labi, ka tikai uz šo vakaru). Sarunas ar lietuviešu draugiem, līksmība – situācijas rezumē. Un tad pienāca augstāk minētā latviešu meitene ar somu Anti – tad viņš izskatījās diezgan mundrs, ko nevar teikt par laika posmu pēc kādas stundas. Tā nu es aizrunājies ar Santu, tā organiski pašam nemanot atšķēlos no savas ierastās kompānijas.

Nākamajā sprīdī, attapos jau pie bāra letes ar šņabja glāzi rokās. Vodka – connecting people, un sarunas raisās. Pēc kāda laika pašiem nemanot konstatējam, ka esam piedzirdījuši tagad jau planējošo somu. Pa vidu visām aktivitātēm ar Juri izgājām laukā aiz stūra pievārēt vārtrūmē noslēpto aliņu… Atpakaļ pie galvenā sižeta. Pēc brīža noenkurojamies pie viena no galdiņiem. Aiz mums sajūsmu par pasākumu var just pie galdiņa, kuru okupējusi mana ierastā kompānija – Juris, poļu meitenes un citi. No Jura saņemu iepriekšējās dienas iemūžinātu bildi no Orientation game. Nevajadzēja būt dzidram kā stikliņam, lai kārtējo reizi saprastu – es neesmu fotogēnisks. Kur nu vēl uzjundī prātā vēlme no bildes izgriezt tās vācieties, kas bija mūsu komandā. Tā nu principā viss atlikušais vakars tika pavadīts divās kastās – es, sarunas, joki un latviešu meitene, bet aiz mums Jura pilotētā poļu un citu nāciju kontingents. Anti kaut kur bija nozudis – visiem viss skaidrs. Juris un kompānija pameta iestādījumu ātrāk par mani un jauko sarunu biedreni. Uzpeld arī Anti.

Tā nu devāmies uz lokāciju, kur viss oficiāli sākās, un principā arī beidzās – Bell Tower. Santa, izmantojot savu pazīšanos, spēji sarunā mums taksi, un vēl kādu taksi – ceļš par brīvu. Un te sākas pats jautrākais. Nonākuši vienā studentu tādā kā alejā – pilns ar kojām. Anti nezin, kurā kāpņu telpā iet iekšā, nevar atrast savas atslēgas – mums ar Santu pacietības mēs pilns. Te nez no kurienes uzrodas citi studenti, kas apgalvojot, ka zina nu jau planējošo somu, ņem sev viņu līdzi. Dodamies uz manām naktsmājām. Nonākuši galā, ar Santu mēģinām apmainīties ar telefona numuriem – nākamajā dienā saprotu, ka neveiksmīgi. Viens cipars par daudz – jāzīlē. Infantīlisms ņem varu pār mani.

Tās pašas dienas vakars. Gandrīz ierastā aina – ar Juri dodamies uz Kamčatku – veikals, kur tiek iepirkts maģiskais padzēriens. Juris daudz nedomā – spēji piesteidzas pie plaukta, kur starmešu apspīdētas spīguļo pudeles ar + 40 %. Es biju piezemētāks savās vēlmēs, no vakardienas augstumiem nolaidos uz pieticīgiem 4 aliņiem. Nenodarbošos ar jau ierasto aprakstu – poļu meiteņu istaba, tā pati kompānija, rituāli tie paši.

Nonākuši Havannas klubā. Primārais – atrast bāra leti. Mans pirmais tosts aizraujošs – sniedzoties pēc glāzes, es to izlēju. Protams, atkalredzēšanās ar mūsu lietuviešu draugiem, sarunas, dejas ar poļu meitenēm. Tā nemanot, Juris kaut kur noklīda. Jāsaka, puisim veicās. Gandrīz vai kā Laimes mātes luteklis – savaņģoja vienu glīta paskata lietuvieti. Un tā vakars turpinājās principā kā iesākās klubā – sarunas, dejas, kāda glāzīte. Pēc kāda laika satieku Juri, kas pārvietojas pa klubu izteiktā zigzagā. Pārrunājam iespēto vakara gaitā, analizējam utt. Tālāk Juris, lēdija un vēl šādi tādi ļaudis jau devās uz kojām. Es un pārējie vēl brīdi uzkavējāmies līdz kluba slēgšanai. Tad nolēmām doties uz Prospekto. Pa ceļam ar gruzīnu Afto pēc pilnas programmas izāzējām polietes – nosmējies visa ceļa garumā. Nonākuši klubā, ar Afto sadalījām savu ietekmes sfēru poļu meiteņu saeimā. Kādu laiciņu pavadījām uz deju grīdas, un devāmies uz māju pusi.

Nonākuši trolejbusā, ar Afto izdomājām nepirkt biļeti, un nevis tāpēc, ka nebija naudas, bet vienkārši negribējām. Nosēdušies, atkal sākām neķītri jokot par visu un par visiem, atkal mūsu sazvērestības teorijās hroniski nonāca poļu meitenes.

Nonākuši mājās, Afto uztaisīja frī kartupeļus, jo izsaukums bija nevaldāms. Notiesāju savu porciju, un devos gulēt.

Tapēc, ja arī tu gribi sekot līdzi mūsu gaitām, tad PIERAKSTIES UZ RSS un pastāsti citiem, vai SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ un padomā par RSS