Orientēšanās spēle jeb”Dzelzs tanku divīzija”

Lai piedalītos maldīšanās spēlē pa Viļņas vecpilsētu, bija jāizdara smaga izvēle, apmeklēt pirmo lekciju vai izzināt nezināmos Viļņas ceļus. Domāju lieki piebilst, kurš no šiem pasākumiem likās saistošāks.

Ierodoties spēles sākumpunktā, mums priekšā jau bija kādi 30 cilvēki kuri gaidīja spēles sākumu. Tāpat ieguvu arī vērtīgu atziņu, ka lietderīgi ir pārliecināties kādā valoda runā meitene, kuras ārējo veidolu, mēs apspriedām stāvot viņai tieši man blakus. Jā, liels bija mans pārsteigums, kad es uzzināju, ka šajā spēlē piedalās vēl kāda latviete. Varat minēt trīs reizes, kura tā bija…

Liktenis vai sakritība, bet es atkal tiku ielozēts oranžajā komandā, gluži kā nesenajā PUB CROWLING jeb Lietuvas ekonomikas stimulēšanas spēlē. Tālāk iepazīstieties, mani komandas biedri – 1. Ēriks – tipisks latvietis, 2. Roberto – Itālis, hobijs – fotografēt visu pēc kārtas, 3.Hanna – vāciete ar nelokāmu pārliecību, 4. Štefija – vāciete, atbalsta Hannu, 5 Yana – slovākiete, atbalsta vācietes. Jau rakstījām par uzvaras gājienu, līdera lomu nesenajos „ krogu karos”, par kuru klīst leģendas un nostāsti vecpilsētas ielās. Šo stāstu bija dzirdējušas arī „trīs sarkangalvītes”, kuras neminstinoties centās pārņemt varu savās rokās un man sniegtā karte tika izrauta kā bruģis grautiņu laikā. Nospriedu, ka pie vainas Vācijas vēsture un tās Hitleriskais režīms, kuru šīs „sarkangalvītes” mēģina atjaunot.. Sākumā līdz otrajam kontrolpunktam, es spītīgi pretojos šai feminisma kustībai, tomēr pēc trešā kontrolpunkta, neguvis vairākuma atbalstu, atstāju varu trīs dzelzs tanku rokās, kuru viedokli ietekmēt nespētu pat Elīna Garančas augstā balss.

Mani partneri, paparaci Roberto un Ēriks, nesniedza man ne mazāko atbalstu, un man nekas cits neatlika kā pievienoties „dzelzs tanku” sekotāju pulkam. Man nekas nebūtu pretī, ja mūsu viedokļi sakristu biežāk kā vienu reizi visas spēles gaitā, bet to, kāpēc kontrolpunkti ir jāmeklē 15 minūtes maldoties pa Viļņas universitātes koridoriem, es joprojām nespēju saprast

Spēlē bija jāpievar, seši kontrolpunkti, kur katrā bija jāveic kāds uzdevums – dziedāt, dejot, salikt karti, spēlēt basketbolu, atbildēt uz jautājumiem. Man par lielu pārsteigumu spēli mēs pabeidzām kā pirmie, kas dēļ mūsu lielās maldīšanās pa Viļņas universitātes koridoriem, teorētiski nebija iespējams. Jā, arī šeit bija, kāds āķis, mēs bijām izlaiduši labāko kontrolpunktu, kur uzdevums bija tukšot lietuviešu garšīgo alu. Es varēju izlaist visus iepriekšējos dziedāšanas un dejošanas posmus, bet izlaist šo tas jau bija par traku. Un gala rezultātā mēs noslīdējām uz trešo vietu ( pēdējo), jo pārējās komandas bija aizmaldījušās velns zina kur.

Tātad galvenās atziņas no šis spēles: nerunāt latviski, ja tev blakus stāv smuka meitene, kā arī uzņemties līdera lomu, ja tavā komandā ir vācietes…

Tapēc, ja arī tu gribi sekot līdzi mūsu gaitām, tad PIERAKSTIES UZ RSS un pastāsti citiem, vai SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ un padomā par RSS